Skolioze pat izteiktā formā parasti nerada ievērojamus simptomus, tādēļ tā reti tiek laicīgi ievērota pēc pacientu sūdzībām. Tomēr dažkārt var parādīties sāpes pie smagākas fiziskas slodzes.
Skoliozei raksturīgā ķermeņa asimetrija ir viegli ieraugāma speciālistam, bet vecākiem un pašam pacientam asimetrijas pazīmes ilgi var palikt nepamanītas. Nozīmīgākās asimetrijas pazīmes ir:
- Nevienāds plecu augstums
- Slīps iegurnis
- Trīsstūru asimetrija starp rokām brīvi gar sāniem un ķermeni
- Viena lāpstiņa vairāk izspiežas
- Krūšu daļas kupris
- Iegurnis vairāk izbīdījies uz vienu sānu
Raksturīga iezīme ir kupra izveidošanās blakus mugurkaulam. Tas saistāms ar skriemeļu rotāciju un ribu loku izliekšanos vērpes radītās slodzes rezultātā. Vislabāk kupris novērojams, kad bērns noliecas uz priekšu. To ir viegli novērtēt arī nespeciālistam.
Pacientam ir jānoliecas uz priekšu, turot kājas taisnas. Vesela mugura būs simetriska abās pusēs, bet vienas puses paaugstinājums līdzās mugurkaulam liecina par skriemeļu savērpumu vai rotāciju.
Atkarībā no skriemeļu savērpuma un sānu izliekuma atrašanās vietas, skolioze tiek iedalīta krūšu (torakālā), krūšu-jostas (torako-lumbālā) vai jostas daļas skoliozē.
Ja minētās pazīmes rada aizdomas par skoliozi, nepieciešams rentgenuzņēmums, kur deformāciju var novērtēt precīzāk, izliekuma lielumu mērot grādos pēc Koba (Cobb angle).
Ja skolioze ir līdz 10 gr. liela, ir runa par skoliotisku stāju. Tā ir asimetriska auguma turēšāna bērniem, kam ir grūtības pareizi koordinēt muguras muskulatūru. Mugurkauls ir gan izliecies uz sāniem bet nav rotējis un skriemeļi nav savērpušies. Mazas skoliozes var pašas no sevis izzust. Taču skoliotisks traucējums augšanas periodā var pārvērsties par īstu strukturālu skoliozi, tāpēc identificētās asimetrijas jāārstē specifiski, un skoliozes attītstība ir jākontrolē 3-6 mēnešu intervālos. Īsta skolioze ļoti bieži mēdz progresēt.
