Zinātniekiem skolioze vēl joprojām ir kā izaicinājums. Neraugoties uz ievērojamo daudzumu pētījumu, nav izdevies apstiprināt konkrētus faktorus kā skoliozes izraisītājus. Pētījumi tiek vērsti gan uz labāku izpratni par skoliozes cēloņiem, gan un mehānismiem, kas saistīti ar tās progresēšanu. Pētījumu galvenie virzieni ir bioloģisko un biomehānisko faktoru izpēte. Tie pēta augšanas faktoru darbību, centrālās nervu sistēmas ietekmi, melatonīna ietekmi uz muskuļu darbību un brieduma aizkavēšanos, kaulu blīvuma izmaiņas, saistaudu stiepjamību, skeleta neproporcionālu augšanu un ģenētiskos faktorus. Pagaidām nav izdevies izveidot vispārpieņemtu teoriju par idiopātiskās skoliozes cēloņiem.
Pētījumos par progresēšanas mehānismiem lielāka nozīme tiek piešķirta biomehānikas izpētei. Vienkāršots biomehāniskais modelis apraksta apburto loku, kurā kāds palaidējfaktors izsauc mugurkaula noliekšanos, tādēļ pieaug asimetriska slodze, kas veicina deformācijas pieaugumu, asimetrisku augšanu un vēl lielāku mugurkala noliekšanos. Tomēr pētījumi nepietiekami skaidro vērpes un skriemeļu rotācijas veidošanos.
Lai koordinētu un apkopotu pētījumus, pastāv vairākas starptautiskas institūcijas, kas apvieno savu darbību skoliozes izpētē.
- SOSORT – Skoliozes Ortopēdiskās Rehabilitācijas un ārstēšanas biedrība
- SRS – Skoliozes Izpētes bierība
Daudzi zinātniskie raksti par skoliozi tiek apkopoti bezmaksas interneta vietnē Scoliosisjournal.com
